Pirmo reizi muiža tika minēta 1542. gadā, un pirmais muižnieks bija Pēteris fon Tīzenhauzens. 1617. gadā par īpašnieku kļuva Tuve Bremens, bet pēc tam Vrangeli un Ungerni-Stenbergi. 1736. gadā muiža nonāca Otto Fabiana fon Rozena īpašumā, kas pēc amata bija Livonijas apriņķa valdes loceklis, bet pēc pakāpes – Krievijas impērijas ģenerālmajors. Rozenu īpašumā muiža palika 200 gadus.
No muižas ansambļa ir saglabājušās 14 ēkas. Stallī-kariešu šķūnī uz šodienu ir izveidota viesnīca, peldmāja, 18+ pirts dibensitaba, restorāns, kā arī nesen atjaunota degvīna klēts, kur var organizēt lieliskas pieņemšanas un atzīmēt svarīgus notikumus.
Šodienas muižas ērberģis ir celts 1796. gadā.
Mētaguses muiža tika izveidota 1796. gadā, Eižēna Oktāva fon Rosena valdīšanas laikā. Klasicisma stilā ieturētā muiža iespaido ar savu dekoratīvo interjeru. Bezgala vērtīgas ir divsimts gadu vecās ozolkoka durvis, koka kāpnes un griestu gleznojumi. Ir saglabājušās 14 muižas kompleksa ēkas. Staļļi un ratu šķūnis ir pārveidoti par viesnīcu, biljarda zāli un restorānu. Spirta brūzī ir izveidots Mednieku muzejs, kura izstāde stāsta par lāču dzīvi. Šodien Jūs varat apmeklēt restaurēto muižu un pieteikt ekskursijas.
