Neskatoties uz to, ka smilšainā pludmale, kāpas un priežu mežs veido ideālus apstākļus atpūtniekiem, Peipusa ezera ziemeļu krasts kā vasaras kūrorts tika atklāts salīdzinoši nesen. Šobrīd situācija ir kardināli mainījusies, jo vasarās pludmalē ir pilns ar vietējiem atpūtniekiem.
Cilvēkus var iedalīt kategorijā, kam patīk atpūta pie jūras un tajos, kas dievina atpūtu ezera krastā. Peipusa ezera pludmale ir kompromiss abām starp abām šīm pusēm. Pirmkārt, mīkstās pludmales smiltis un apkārtnes priežu meži ļauj justies kā kūrortā pie jūras. Otrkārt, pretējais krasts acīm nav saskatāms. Īpaši patīkami ir tas, ka ezera ūdens vasarā ir ļoti silts, dažkārt sasniedzot pat 26 grādus. Pie tam, lēzenais ezera krasts ir ļoti pateicīgs atpūtai tieši ģimenēm ar maziem bērniem.
Pludmales smiltis, kas dzied
Lai slavenākā no Peipusa ezera pludmalēm – Kauksi – atbilstu mūsdienu atpūtnieku prasībām, vietējā pašvaldība ir izbūvējusi promenādi, koka laipas kāpās un kāpnes, kas ved uz pludmali un skatu platformām. Sportisko aktivitāšu cienītāji var izmantot volejbola laukumus, bērnu šūpoles un aktīvās atpūtas laukumu. Kad pludmales infrastruktūras uzlabošanas darbi tiks pilnībā pabeigti, būs arī modernas tualetes un pludmales dušas, kā arī tiks atvērtas papildus ēdināšanas iestādes.
Vietējie iedzīvotāji ir novērojuši, ka līdz ar pludmales attīstību cilvēki šeit ierodas ne tikai peldēt un sauļoties, bet arī, lai patīkami pavadītu brīvo laiku – staigājot pa apkārtni vai vienkārši atpūšoties un vērojot dabu. Lai nebūtu jāstaigā pa smilšainajām kāpām gar ezera krastu ir izbūvēta skaista promenāde, var apmeklēt skatu laukumus un baudīt brīnišķīgo skatu uz ezera ainavu.
Nostāk no cilvēku acīm un oficiālās pludmales, atrodas Valsts mežu apsaimniekošanas uzņēmuma (RMK) izveidotā kempinga zona. Arī tur veikti vērienīgi infrastruktūras atjaunošanas darbi. Nomainītas kāpnes un skatu platforma, kas izbūvētas, lai aizsargātu Kauksi kāpas, līdz ar to, visiem tik iemīļotā atpūtas vieta ir ieguvusi modernāku izskatu.
Smilšainā ezera pludmale vijas no Kauksi līdz Vasknarvai. Starp citu, ir vērts piestāt “Kauksi” un “Kuru” pludmalēs, lai piedzīvotu savām acīm un ausīm piekrastes dziedošo smilšu fenomenu.
“Kuru” ciemata iedzīvotāja un vides izglītības speciāliste Anne-Ly Feršel stāsta, ka šī fenomena iemesls ir silīcija dioksīda klātbūtne smiltīs, kas svilpo un čaukst pārvietojoties pa smiltīm. “Pēdējo 50 gadu laikā lielākā daļa pludmaļu visā pasaulē ir zaudējušas savu dziedošo dārgumu, īpaši attīstītajās valstīs, kur ūdens ir piesārņots ar sāļiem, eļļām un putekļiem. Citiem vārdiem sakot, dziedošās smiltis ir kā garantijas etalons tam, ka ezera ūdens un pludmale ir nepiesārņoti.”
Saglabāt Peipusa ezera smilšu “dziedošās” spējas ir svarīgi ne tikai, lai nodrošinātu “tīras dabas” simbolu, bet arī tāpēc, lai skaistās leģendas cilvēku atmiņā dzīvotu vēl ilgi. Tā piemēram, kādā grāmatā ar nosaukumu “Mūsu ciemu vēsture. “Kauksi” un “Kuru” ciemi no seniem laikiem līdz mūsdienām” stāstīts, ka senos laikos Peipusa ezera ūdeņos dzīvoja nāriņa ar ūdeņainām acīm un smilšu matiem.
Kāds jauns zvejnieks esot iemīlējies skaistā sievietē, kas iekritusi viņa tīklos. Tā bijusi abpusēja mīlestība no pirmā acu skatiena, taču saskaņā ar debesu valdnieka noteikto kārtību cilvēks nedrīkstēja mīlēt nāriņu. Dusmu lēkmē viņš pārvērta nāriņu smiltīs un uz visiem laikiem liedza viņai runāt ar cilvēkiem. Debesu valdnieks gan neaizliedza viņai dziedāt. Līdz pat šai dienai nelaimīgā nāriņa, kurai ir lemts mūžīgi palikt par smiltīm, dzied cilvēkiem, kas uzkāpj uz tām.”
Pamēģiniet ar kāju paberzēt smiltis un ieklausieties, kādu dziesmu tās dzied. Es uzdrošinos teikt, ka katru reizi tās skanēs citādāk.
Ar laiku piekraste ir mainījusi savu veidolu, taču tas, kas nav mainījies ne par mata tiesu, ir skats uz slaidajām priedēm, kas aug kāpās un ezera ūdens plašums, kas paveras no pludmales kafejnīcas terases “Kauksi” ciemā.
Pagātne un tagadne
“Kauksi” kūrorta ciems, kas atrodas tieši Peipusa ezera krastā, ir apbrīnojama vieta ar iespaidīgu vēsturisko bagāžu. 2019. gadā iznāca populārā kino triloģija “Atkalredzēšanās 3: Krusttēvi”, kuras pēdējā daļa daļēji tika filmēta “Kauksi”.
Tieši kūrorta ciematā tika filmētas epizodes par tantrisko nometni. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, padomju ēras uzplaukuma laikos, “Kauksi” atradās tradicionālā tūristu bāze. Atpūtniekiem ar ceļazīmēm tika nodrošināta ēdināšana un izmitināšana teltīs. Šajā laikā morāles karogs tika turēts augstu mastā.
“Teltis bija paredzētas 4 cilvēkiem, bet laulātie pāri netika izmitināti kopā. Dažkārt vienā teltī varēja izmitināt divus pārus. Taču, ja cilvēkiem bija dažādi vārdi, viņus nekādā gadījumā nedrīkstēja izmitināt kopā – tas būtu bijis noziegums!” atceras Hilju Pērns, kurš sākumā strādāja tūristu bāzes ēdnīcā, vēlāk par noliktavas pārzini un apkalpošanas servisa vadītāju. Teltis bija izgatavotas no brezenta ar koka karkasu un priekšpuse aizpogājama ar pogām.
Grāmatā par “Kauksi” un “Kuru” ciemiem var uzzināt arī to, ka, piemēram, 1966. gadā “Kauksi” tūrisma bāzē tika uzņemti 150 tūristi ar atlaižu kuponu un 30 bez atlaižu kupona. Vakaros tūristiem tika organizēti filmu vakari un dažādi kultūras pasākumi. Bija volejbola un badmintona laukums, varēja spēlēt galda tenisu, dažādas galda spēles, kā piemēram biljardu. Izklaidei varēja iznomāt laivas un ūdens velosipēdus. Tika mācītas pārgājienu iemaņas, organizēti laivu braucieni un ekskursijas pa apkārtni.
Tūristu bāzē bija pat sava bibliotēka, pasta nodaļa un telefona būdiņa. Uz vietas bija arī ārsts. Rīta vingrošana bija obligātā tradīcija un tā notika visai nometnei vienlaikus. Tika ieslēgta mūzika un dežūrējošais inspektors vadīja rīta rosmi. Atpūta tūrisma bāzē bija gluži kā pionieru nometnē.
Naktsmītņu izvēles iespējas
Ja padomju laikos nakšņošanas iespējas Kauksi ciemā bija visai ierobežotas, tad tagad te atradīsiet naktsmītnes jebkurai gaumei un maciņam. Kauksi kūrorta ciemā joprojām ir vieta nostalģiskai un vienkāršai nakšņošanai, taču piekrastē ir uzceltas arī jaunas mājas ar visām ērtībām.
Šī ir arī laba iespēja priekš tiem, kam patīk lauku tūrisms un tiem, kas negaida, ka tieši no istabas varēs iekāpt ezerā. Tā piemēram, Kauksi brīvdienu māja piedāvā nakšņošanas iespēju visu gadu. Saimnieki piedāvā arī ēdināšanu no vietējiem eko produktiem.
Brīvdienu māja Kauksi darbojas kopš 2000. gada. Pireta un Ivars Talistu sāka savu ceļojumu biznesa pasaulē no nulles. Viņi nesen bija pārcēlušies uz mantoto saimniecību. Skaistajā Peipusa ezera piekrastē būtu dīvaini nepievērsties tūrismam. Šobrīd ir grūti noticēt, ka lielais zemes gabals ar labiekārtoto dīķi kādreiz bija pamests īpašums bez piebraucamajiem ceļiem. Tagad tur ir piecas komfortablas brīvdienu mājas un pat dūmu pirts. Pireta ir atzīta par Viru apgabala kulinārā konkursa labāko ēdinātāju, īpaši viņai padodas gatavot maltīti no vietējiem produktiem.
Arī tālāk, pa ceļam no Kauksi, var atrast naktsmītnes – to klāsts ir daudzveidīgs, sākot no vienkāršiem kempingiem un beidzot ar greznām villām. Dažādos avotos Peipusa ezera ziemeļu krasta garums tiek minēts – 30 kilometri. Ko gan potenciālais atpūtnieks varētu darīt ar šīm zināšanām? Piemēram to, ka, ja Kauksi pludmale karstās vasaras dienās ir pārpildīta, atpūtas iespējas var turpināt meklēt līdz pat Vasknarvai – klusu vietiņu atradīsiet pilnīgi noteikti.
Ja aizbrauksiet uz Smolnicu, netālu no Vasknarvas, ieraudzīsiet īpaši iespaidīgas kāpas, kuru augstums dažviet sasniedz pat 15 metrus. Tomēr, garo braucienu uz Vasknarvā kompensē noslēpumainās ordeņa pilsdrupas un Narvas upe, kas, braucot no Kauksi, veido līkumu. Patiesībā gausties par sliktiem ceļiem nav pamata, jo ceļš gar ezeru ir gleznains un skats pa automašīnas logu uz piekrastes vasarnīcu kultūru gadsimta garumā sniedz īpašu baudu acīm.
Rakstu veidojusi: SIRLE SOMMER-KALDA, laikraksta ’Põhjarannik’ žurnāliste
