Latvijā labi pazīst Tallinu, Sāremā, Lahemā un Somu Nacionālos parkus, taču Igaunijas austrumos atrodas pavisam cita pasaule. Alutaguses Nacionālais parks ir piemērots tiem, kuri ceļojumos meklē plašumu, klusumu un ainavu, kas vēl smaržo pēc pirmatnējās dabas.
Alutaguse nav viens kompakts parks ar centrālo ieeju. Tas izveidots tikai 2018. gadā, apvienojot vienpadsmit savstarpēji nodalītas aizsargājamās dabas teritorijas aptuveni 44 000 hektāru platībā. Tāpēc šo apkārtni visērtāk iepazīt ar automašīnu, vispirms izvēloties sev interesējošo virzienu: ezerus, purvus un senos mežus vai Peipusa smilšaino krastu, senatnīgus ciemus un Igaunijas austrumu pierobežas stāstus.
Parks, kurā mijas dažādas savvaļas pasaules
Alutaguses lielākā vērtība ir dabas ainavu dažādība. Vairāk nekā pusi parka teritorijas sedz purvi, bet pārējo – meži. Kurtnas ezeru apvidū – nelielā teritorijā izvietojušies ap 40 dažādu tipu ezeri, Agusalu purvos starp mitrājiem paceļas iekšzemes kāpas jeb kriivas, bet Poruni upes krastos saglabājušies senie platlapju un palieņu meži.
Šī ir arī viena no mežonīgākajām Igaunijas dabas teritorijām. Alutaguses reģionā mīt ap 500 brūno lāču, un tieši šeit atroado lielākā lāču populācija Igaunijā. Parka mežos sastopami arī vilki, lūši, melnie stārķi un reti sastopamās lidvāveres. Savvaļas dzīvniekus nevajadzētu mēģināt meklēt patstāvīgi – drošākā iespēja ir doties uz īpaši ierīkotām novērošanas slēptuvēm vai izvēlēties gida vadītu ekskursiju.
Atpūta dabā: ezeri, purvi un senie meži
Šo ceļojumu pa Alutaguses apkārtni var sākt Kurtnas ezeru zemē. Deviņus kilometrus garā apļveida taka ved gar vienpadsmit ezeru krastiem, vienā pārgājienā ļaujot ieraudzīt dažādos apkārtnes mežus, reljefa formas un ūdeņus. Vasarā pārgājienu var papildināt ar peldi kādā no purvu ezeriņiem, bet ģimenes ar mazākiem bērniem var izvēlēties apskatīt tikai daļu no takas.
Par ērtu bāzes vietu šīs apkārtnes iepazīšanai var kļūt Alutaguses Veselības sporta centrs Pannjervē. Tā apkārtnes meža takās iespējams doties pastaigās, skriet vai braukt ar velosipēdu, iznomāt elektrisko fatbike velosipēdu un izmēģināt disku golfu. Ziemā te darbojas distanču slēpošanas trases. Centrā var arī pārnakšņot lielajā viesu mājā, nelielā mājiņā, uzceļot telti vai paliekot kemperu stāvvietā.
Tālāk ceļu var turpināt uz Īsaku un Täriveres skatu torni, no kura paveras plašs skats pār Alutaguses mežiem un skaidrā laikā arī uz Peipusa ezeru. Purva dzīves iepazīšanai igauņu vidū iecienīta ir Selisoo taka, savukārt Kotkas pārgājienu taka apmeklētājus izvedīs cauri mitrājiem, pāri sausākiem smilšu vaļņiem un mežiem.
Nomaļāku un pirmatnīgāku noskaņu iespējams notvert Poruni takā Puhatu aizsargājamajā teritorijā. Pilnais maršruts gar Poruni upi ir aptuveni desmit kilometru garš, taču pieejams arī īsāks loks. Te galvenā vērtība ir vecais mežs, upes ieleja un klusums. Šīs vietas nav obligāti jāizstaigā vienā dienā – Alutaguses dabas maršrutu “odziņa” ir tā, ka katram ir iespēja izvēlēties sev piemērotu slodzi un dabas ainavu.
Kultūrvēsturiskais ceļojums: Peipusa krasts un robežmalas stāsti
Otrs ceļojuma variants piemērots tiem, kuri dabu vēlas savienot ar vietējās vēstures iepazīšanu. Par sākumpunktu ieteicams izvēlēties Alutaguses Nacionālā parka apmeklētāju centrs Kauksi. Tas ir parka dienvidu vārtu objekts, kur iespējams iepazīties ar pastāvīgajām ekspozīcijām un saņemt informāciju par takām un atpūtas vietām. Tikai dažu minūšu gājiena attālumā cauri priežu mežam atrodas Peipusa ezera populārā smilšu pludmale – Kauksi.
Šī ir piemērota vieta, kur palikt ilgāk. Kauksi atpūtas ciemata mājiņas atrodas vien dažus desmitus metru attālumā no ezera. Vasarās Kauksi pludmales mājā darbojas arī kafejnīca, tāpēc pēc pārgājiena vai pludmales apmeklējuma nav uzreiz jādodas tālāk ar tukšiem vēderiem. No Kauksi ērti turpināt ceļu uz Jõugu, Smolnitsas kāpām un Vasknarvu.
Jõugas apkārtnē ezeri savienojas ar senu apdzīvotas vietas vēsturi – te atrodas Igaunijas lielākā paugurkapu grupa. Īsaku muzejā savukārt var iepazīt votu un poluverņiku stāstus, kuros savijušās igauņu, krievu un somugru tradīcijas.
Maršruta kulminācija ir Vasknarva – ciems vietā, kur no Peipusa iztek Narvas upe. Te saglabājušās Livonijas ordeņa cietokšņa drupas, redzama pareizticīgās kultūras klātbūtne, bet otrpus upei jau atrodas Krievija. Apkārtnes ainavu papildina vecupes un palieņu pļavas, radot īpašu robežmalas sajūtu. Šī ceļojuma īpašā “odziņa” nav apskates objektu skaits, bet gan Peipusa plašums, nomaļo ciemu un dažādo kultūru atstāto pēdu savienojums.
Kā plānot Alutaguses ceļojumu
Alutagusies apkārtni vislabāk iepazīt divu vai vairāku dienu braucienā ar automašīnu. Aktīvam Kurtnas, Īsaku un apkārtējo mežu ceļojumam piemērota bāze ir Alutaguses Veselības sporta centrs, savukārt Peipusa krasta un Vasknarvas virzienam – Kauksi atpūtas ciemats ezera krastā.
Ceļotājiem ar telti vai kemperi jāizmanto oficiāli paredzētās nakšņošanas un ugunskuru vietas. Pirms došanās ceļā jāpārbauda taku stāvoklis, sezonālie dabas aizsardzības ierobežojumi un konkrēto naktsmītņu darba laiki.
Vasarā pārgājienus var savienot ar peldēm mazajos purvu ezeros un Peipusā, rudenī priekšplānā iznāk purvu krāsas, ogas un sēnes, ziemā – mežu takas un slēpošana, bet pavasarī – putnu balsis un palu ainavas. Alutaguse nav tikai vienas sezonas galamērķis. Katrs gadalaiks te atklāj citu Igaunijas savvaļas un robežmalas seju.
