Ida-Virumā apgabalā jau kopš seniem laikiem ir bijušas lielākās rūpnieciskās teritorijas Igaunijā. Šobrīd, kad rūpniecības apjomi ir samazinājušies, vietējie iedzīvotāji ir atraduši atjautīgus un inovatīvus veidus, kā pārstrukturizēt apkārtnes vidi un bijušos rūpnieciskos objektus. Pakāpeniski rūpnieciskās teritorijas tiek pārveidotas par visnotaļ veiksmīgiem tūrisma objektiem, piedāvājot tādas atpūtas iespējas, ko neatradīsiet nekur citur Igaunijā.
Kiviõli, Kohtla-Nõmme un Aidu, tā sauktais adrenalīna trijstūris, piedāvā visekstrēmākos piedzīvojumus Igaunijā. Vēl pirms 10 gadiem tie bija visparastākie puskalni, pamestas raktuves un aizmirsti, izstrādāti karjeri. Par laimi, tieši vietējo iedzīvotāju prātos radās atraktīvas idejas, kā šos pamestos objektus pārvērst pievilcīgos tūrisma objektos.
Piedzīvojumi aktīvās atpūtas cienītājiem
Vietējie uzņēmēji, Janeks Mārs un Madis Olts gandrīz 20 gadus veltījuši laiku un enerģiju, lai izdedžu kalnu un pilsētas veco izgāztuvi pārvērstu par īstu piedzīvojumu centru. Jaunizveidotajā centrā cauru gadu tiek piedāvātas augstākās klases izklaides. Kamēr citi mākslīgie kalni tika slēgti, nolīdzināti un labiekārtoti, lai padarītu tos drošus videi, Kiviõli piedzīvojumu centrs ir kļuvis par otreizējās izmantošanas izejvielu pārveides paraugu. Gruvešu un atkritumvielu kaudzes te tika pārvērstas par īstu aktīvās atpūtas cienītāju meku.
Kiviõli kalnā var braukt ar slēpēm, sniega dēļiem, kalnu automašīnām, velosipēdiem vai šļūkt pa tūbām. Tur atradīsiet garāko gaisa virvju trasi Igaunijā, kā arī vairākas mierīgākas atrakcijas ģimenēm ar bērniem.
“Priecājos, ka ar šo veco pelnu kaudzi mums ir izdevies mainīt priekštatu par Ida-Virumā,” sacīja Janeks Mārs 2014. gada “Tourest” konkursa noslēgumā, saņemot Igaunijas labākā tūrisma objekta titulu. Šī nav vienīgā atzinība Kiviõli piedzīvojumu centra veidotājiem, ko tie saņēmuši pēc ilga un grūta darba ceļā uz atzinību un novērtējumu.
Lai sasniegtu šodienas rezultātus, attīstītājiem ir palīdzējis arī “draugs” – Eiropas Savienība, bez kura projekts, iespējams, būtu palicis tikai uz papīra. “Mēs nedrīkstam aizmirst, kur šis centrs ir uzbūvēts: patiesībā mēs darbojamies uz diviem poligoniem – uz Kiviõli sadzīves atkritumu poligona un uz vecā rūpniecisko atkritumu poligona. Šī vide pati par sevi ir tik prasīga un sarežģīta, ka bez Eiropas Savienības atbalsta piedzīvojumu centrs nebūtu radies,” atzina Madis Olts.
Ūdens piedzīvojumu valstība
Slēgtais Aidu degslānekļa karjers – vieta, ko savulaik izsmēlusi kalnrūpniecība. Ar miljoniem eiro atbalstu šodien tā atdzimst kā ūdens sporta un atpūtas centrs. Milzīgo rūpniecības mašīnu vietā te iekārtojušies aktīvās atpūtas pakalpojumu sniedzēji.
Aidu karjerā pastāvīgi darbojas Adrenaator Grupp, viens no vecākajiem piedzīvojumu pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem Igaunijā. Te tiek organizēti adrenalīna pilni safari bezceļu braucieni un ūdens piedzīvojumi. Darbojas arī Aidu Veemaa, kas ar miljonu eiro ES atbalstu attīsta ūdens sporta un atpūtas centru, apvienojot mūsdienīgus ūdens sporta veidus un daudzveidīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas.
Veidojot Aidu Veemaa, inovatīvi tiek izmantots atstātais industriālais mantojums. Šī vieta nākotnē kļūs par unikālu ūdens piedzīvojumu pasauli. Jau tagad pa kanāliem var laivot ar kanoe, plostu, pūķu laivu, kajaku vai motorlaivu.
“Aidu karjers ir bijis “skarbu vīru”, sprādzienu un lielu mašīnu rotaļu laukums. Patreiz te tiek piedāvātas piedzīvojumiem bagātas pārgājienu un ūdens aktivitāšu iespējas, izbaudot adrenalīna pieplūdumu pārvietojoties pa grāvjiem un gaiši pelēkiem vertikālajiem kaļķakmens vaļņiem. Savukārt laivotāji var izbaudīt futuristiskās dabas skaistumu vairāk nekā 30 kilometrus garajos mistiski zilganzaļajos dzidrā ūdens piepildītajos kanālos.
“Īsts mežs, kas aug uz bekvartāliem, piešķir gan skaistumu, gan aizrautību”: raksta Alutagusas pārgājienu kluba vadītāja un grupu gide Ingrīda Kuligina.
Viens no vietējiem kalnrūpniecības uzņēmumiem investēja Aidu karjera attīstībā, lai tas pārtaptu tūrisma apskates objektā. Arī Eesti Energia ir devusi ieguldījumu ūdenssporta centra būvniecībā. Uzņēmums izstrādājis kanālu rekonstrukcijas projektu un izplānojis apkārtnes ainavu, kā arī piedalās ar finansiālu atbalstu.
Ideja par Kalnrūpniecības muzeju izrādījās izaicinājums
Pirmais izaicinājums vecās rūpniecības teritorijas pārveidē bija 2001. gadā slēgtās Kohtla raktuves. Pēc būtības šo objektu varēja apturēt tāpat kā daudzviet citur: kalnrači varēja apturēt sūkņus un piepildīt tuneļus ar ūdeni. Izmantojot šādu risinājumu cilvēki tur vairs nekad nebūtu varējuši iekļūt.
Taču šajā gadījumā notika citādi: šodien, pateicoties lauku pašvaldības iestāžu apņēmībai, vecos kalnraktuvju tuneļus ik gadu apmeklē desmitiem tūkstošu tūristu. Kohtla-Nõmme kalnrūpniecības muzeja “kroņa” atrakcija ir vecās darbojošās kalnrūpniecības mašīnas. Apmeklētāji var izbraukt ar pazemes kalnraču vilcieniņu un noklausīties kolorītus stāstus no gidiem, kuri ir bijušie raktuvju darbinieki.
Tuvākajā nākotnē tiek plānota Krenholmas tekstilmākslas pasaules pilnīga rekonstrukcija. Vecajam kokvilnas noliktavu kompleksam ir jākļūst par aizraujošu tūristu apskates objektu. Jāatklāj savulaik lielākās manufaktūras vēsturi.
Ir paredzēts, ka nākotnē tūristi varēs iepazīties ar Krenholmas tekstilrūpnīcas ražošanas attīstību cauri gadsimtiem. Plānotais tekstila centrs dos kārtējo impulsu slēgtās Krenholmas manufaktūras atdzimšanai.
Vēl viens otreizējās izmantošanas projekts Ida-Virumā apgabalā vēl nav pabeigts. Ja tuvākajā nākotnē Auveres spēkstacijas tuvumā un Narvas karjera izraktajās platībās izdosies izveidot agroparku, tad pēc desmit gadiem mēs varēsim piedāvāt tomātus un gurķus. Paredzēts, ka tie tiks audzēti, izmantojot oglekļa dioksīdu no elektroenerģijas ražošanas atlikumiem un karsto ūdeni no spēkstacijām un tīkla maksas bezmaksas elektroenerģiju.
Ida-Virumā apgabala industriālo teritoriju fonda vadītājs Teets Kuusmiks (Teet Kuusmik) sapņo, ka agroparks kļūs par īstu pilna cikla ekonomikas projektu, kur papildus augiem degslānekļa nozares atstātajās mazvērtīgajās teritorijās tiks audzēti putni, aļģes un zivis.
SIRLE SOMMER-KALDA
Laikraksta “Põhjarannik” žurnāliste
