Viss sākās kādā agrā jūnija rītā, kad svešinieki no dažādām pilsētām, valstīm un dzīves pieredzēm satikās vienā busā. Katrs ar savu stāstu, gaidām un raksturu — gluži kā Brēmenes muzikanti, kas satiekas, lai kopā radītu jaunu melodiju. Mūsu vidū bija arī eksotiskās Indijas pilsonis, kuram Ida-Viru bija kā nezināma, vēl neatklāta pasaule. Lielākā daļa par šo vietu nebija dzirdējuši neko, bet visiem bija viens mērķis — piedzīvot un atklāt.
1. diena — Peipusa ezers, dziedošās smiltis un piekrastes klintis
Pēc īsas pieturas Tartu, kur kafijas smarža savijās ar pirmo ceļojuma satraukumu, devāmies uz Peipusa ezera ziemeļu krastu.
Kauksi pludmale mūs sagaidīja ar dziedošajām smiltīm — tām, kas zem kājām čaukst gluži kā viegla mūzika. Plašais krasts un vējš no ezera deva brīvības sajūtu. Pa koka kāpnēm pāri kāpām paveras skats, kas lika aizturēt elpu — kilometriem ilgi smilšu plašumi.
“Te laiks apstājas un paliek tikai vējš, ūdens un smilšu dziesma,” kāds no grupas klusi teica.
Pusdienas ar Catering Kene Kauksi pludmales centrā bija kā neliels svētku galds ar vietējiem akcentiem — svaigām zivīm, salātiem un mājās gatavotām mērcēm.
Tālāk devāmies uz Peipsi Villad, kur varētu palikt ilgāk — omulīgi namiņi, ezera tuvums un sajūta, ka šeit laiku neviens neskaita. Šeit ir viss, kas nepieciešams komfortablai un elegantai atpūtai, sākot no labiekārtotās virtuves, komfortablām istabiņām un protams, sauna, kubls un ezera krasts. “Sī vieta ir kā radīta lielākai kompānijai vai darba kolektīva izbraukuma ballītei.
Iisaku muzejs atklāja ne tikai reģiona vēsturi un kultūru, bet arī tās cilvēku stāstus. Muzeja darbinieces ne tikai izstāstīs stāstus par vēsturi, bet arī iesaistīs interesantās spēlēs un aktivitātēs, kuras jaunākajai paaudzei būs īstens atklājums.
Alutaguse sporta centrs — Kurtna ezeru rajona sirdī — parādīja, cik daudzveidīga var būt atpūta Igaunijā. Vasarā — pārgājieni, velobraucieni, ziemā — slēpošana.
Dienas kulminācija bija Valastes ūdenskritums — augstākais Igaunijā. Ūdens krita no 30 metru augstuma, šķīstot miglā, kas mūs atsvaidzināja pēc garās dienas.
Vakarā iekārtojāmies Saka muižā — baltā pērle uz Ziemeļigaunijas klinšu krasta. Pēc nelielas ekskursijas muižas telpās devāmies pārgājienā gar jūru un pat meklējām fosilijas pie klints pakājes. Vakariņas restorānā “Cliff”, spa centrs ar baseinu un pirtīm un protams skrējiens pēc saulrieta bija īsts punkts uz “i”.
2. diena — piedzīvojumi pilnā ātrumā un zem zemes
Rīts sākās ar vēl vienu pastaigu pa muižas parku un smaržīgu kafiju. Tad atkal ceļā.
Kiviõli piedzīvojumu centrs mūs sagaidīja ar kārdinājumu izmēģināt ekstrēmākas aktivitātes. Skatoties uz kalnu, kur ziemā notiek slēpošana, bet vasarā — nobraucieni ar riepām un trošu ceļi, pat tie, kas sākumā bija skeptiski, sajuta piedzīvojuma garšu.
Pēc tam apmeklējām Tuhamäe hosteli un Rosi atpūtas māju — vietas, kur daba un omulība iet roku rokā.
Tad pienāca brīdis, ko daudzi gaidīja — Adrenatooor grupas offroad safari Aidu karjerā. Mēs braucām pa bijušās šahtas ainavām, kas atgādināja citu planētu — smilšu ceļi, klintis, zaļi ezeri. Šeit adrenalīns un dabas skaistums satikās vienā elpas vilcienā.
“Tas ir kā piedzīvojumu filmas un dabas dokumentālie kadri.”
Igaunijas kalnrūpniecības muzejs ļāva ieiet dziļi zem zemes un sajust, kāda bija ikdiena kalnračiem. Pēc ekskursijas — kalnraču pusdienas, vienkāršas, bet sātīgas, gluži kā strādnieku galdā pirms desmitgadēm.
Vaivara muzejs Sinimē apkaimē atgādināja par vēstures sarežģītajiem notikumiem Otrajā pasaules karā. Klusums telpās lika domāt par pagātnes smagumu.
Vakarā ieradāmies Narva-Jēsū — kūrortpilsētā ar 9,5 km garu pludmali, smalkām smiltīm un priežu mežu fonā. Iekārtojāmies Meresuu Spa & Hotel, izbaudījām bagātīgas vakariņas un saunas, bet dienu noslēdzām ar saulrieta pastaigu gar jūru.
3. diena — upes, robežas un piejūras pilsētas
No rīta mūs gaidīja motorlaiva Caroline un brauciens pa Narvas upi līdz pat Narvai. Tas bija ceļš gar Igaunijas–Krievijas robežu ar gleznainiem skatiem un vieglu vēju sejā.
Narvā izstaigājām Narvas promenādi, Piecu kronu skatu platformu, Kreenholmas rūpniecības mantojumu, Narvas rātsnamu un Viktorijas bastiona kazemātus, kur VR tehnoloģijas lika pagātnei atdzīvoties.
Pusdienas restorānā Pärl bija kā nelielas gastronomiskās atvadu pusdienas
Pēdējā pietura — Sillamē. Pilsēta ar savu unikālo arhitektūru un promenādi pie jūras. Sillamē muzejs pastāstīja gan par padomju laika noslēpumiem, gan par vietas attīstību līdz mūsdienām.
Apmēram četros pēcpusdienā sākām ceļu atpakaļ uz Rīgu, un vakarā ap desmitiem jau bijām mājās — noguruši, izceļojušies, bet sirdī bagātāki.
“Mēs sākām kā svešinieki, bet atgriezāmies kā draudzīgi ceļabiedri. Ida-Viru mums atklāja ne tikai ainavas un stāstus, bet arī to, cik daudz kopīga var atrast dažādos cilvēkos.”
